LV RU EN

Par malku

Lai malka labi degtu, tai ir jābūt kvalitatīvai un labi izžuvušai. Mūsu ražotā malka ir profesionāli žāvēta malka kaltē un tā nepārsniedz 15% mitruma līmeni. Tā ir eksporta līmeņa kvalitāte.

No Latvijā izplatītākajām koksnēm vislielākā siltumatdeve ir ozolam (koeficients 10.00), salīdzinājumā ar to osim - 9,60, kļavai - 8,75, bērzam - 8,33, alksnim - 7,10, apsei - 5,00 un liepai - 4,20.

Tā kā katrai apkures iekārtai atkarībā no tās vecuma ir atšķirīga darba efektivitāte, nevar viennozīmīgi pateikt, cik steru malkas ir nepieciešams, lai pārlaistu ziemu siltumā. Var teikt, ka 2–3 istabu dzīvoklī ar vecu krāsni ziemas laikā izkurina vidēji 5 līdz 7 sterus malkas. Ja malka nepieciešama kamīna kurināšanai, der zināt, ka kamīns ar vienu un to pašu malkas daudzumu var degt gan 3, gan 4, gan 8 stundas, atkarībā no degšanas režīma un kurtuves klasifikācijas. Lai aprēķinātu, cik kurināmā jāizlieto gadā, var izmantot formulu: 0,03 m³ malkas uz 1 m³ apsildāmās telpas. Piemēram, ja dzīvojamās telpas platība ir100 m² un griestu augstums ir 3 m, tad telpas kubatūru sareizinot ar 0,03, iegūsim 9. Tātad šīs telpas apsildei nepieciešami 9 m³ malkas gadā. Kādu malku izvēlēties? Uz šo jautājumu viennozīmīgas atbildes nav. Piemēram, dedzinot skujkoku malku – egles un priedes – rodas daudz dzirksteļu, tāpēc labāk ir dot priekšroku lapkoku malkai – bērzam, apsei un alksnim. Daži iesaka pamīšus bērzu un alksni, jo katram kokam ir gan savi trūkumi, gan labās īpašības – bērzs degot izdala daudz siltuma, bet reizē arī veido daudz kvēpu, savukārt alksnis izdala mazāk siltuma, toties lieliski sadedzina kvēpus, tādā veidā aizkavējot nogulšņu veidošanos uz dūmvada sienām.

Malkas siltumatdeve

Akmeņogles 196 kг/1 Gcal
Malka 546 m³/1 Gcal
Šķelda 512 m³/1 Gcal
Skaidu briketes 689 m³/1 Gcal
Dabas gāze 145 m³/1 Gcal
Dīzeļdegviela 129 m³/1 Gcal
Kūdras briketes 342 m³/1 Gcal